::

       mazplsētā senos laikos dzīvoja viņš. tā ap pusmūžu, šķīries no sievas jo tā gribēja bērnu bet viņš uzskatīja ka ekonomiskā situācija ir tāda ka bērnus audzināt būtu neprāta darbs, bija arī citi psiholoģiski aspekti pie laulības šķiršanas. tā nu viņš dzīvoja. līdz viņam pārgāja šķiršanās sāpe. kad likās ka ticis no sāpes vaļā viņam sagribējās lielo lowi. viņam mājās bija pieejams internets un tad nu viņā sāka sērfot pa iepazīšanās saitiem.  kādā jaukā dienā viņš oho lv ieraudzīja foto, kāda persona  gultā, apģērbta un ar zābakiem kājās. viņš palasīja anketu, it kā normāla, meklē attiecības, nebija veca. viņš uzrakstīja, čiv, zaķīt! viņa atbildēja, civ, gandrīz čipendeil! tā nu viņi apmainījās laipnībām. viņš uzaicināja viņu uz pusdienām. viņa atbrauca, viņi parunāja. viņš viņu ar acīm novērtēja, it kā viss ir, krūtiņas un viss pārējais ar, tik likās tāda pavēsa.

viņš to tobrīd strādāja kādā skaistumkopšanas iestādē un uzaicināja viņu uz otro randiņu, ķipa infrasarkanās pirts seansu. viņa atbrauca, viņi noseansojās pirtī, viņš viņu uzaicināja pie sevis uz dzīvokli, viņa piekrita. dzīvoklī protams notika TAS, it kā viss normāli. viņš pajautāja: izsargāties nevajag? viņa atbildēja: nē, es astoņus gadus dzīvoju ar vīrieti un man ir vairogdziedzera problēmas, man bērnu nevar būt. tā nu viņi randiņoja un taisīja TO. kādu nedēļu tā darot TO, viņam radās doma ka ar viņu viņš kopā negrib būt jo ieraugot viņa automašīnas bardačokā prezervatīvu paciņu pajautāja: kas tas ir? viņš atbildēja: pagājušās dzīves liecība. pēc viņas acīm viņš noprata ka viņa ar viņa atbildi ir dikti neapmierināta un patiesībā viņa pieder pie tāda tipa kas otru cilvēku uzskata par privātīpašumu. pēc kāda laika viņam radās arī erekcijas traucējumi saistībā ar viņu, personu no kaimiņu vēl mazākas mazpilsētas. tad viņa nopirka dzīvokli savā mazpilsētā, viņš sevi uzskatot par normālu vīrieti piedāvāja viņai to izremontēt, viņa piekrita. tā nu viņš tur remontējās un iepazīstot to personu tuvāk saprata ka tiešām negrib ar viņu attiecības, parāk valdonīga, skaļi krāc pa naktīm un seksuāli pavāja persona. bet kas solīts, solīts, remontēja dzīvokli.

turpinājums sekos, šodien nav iedvesma rakstīt

vakar braucu ar auto pa pilsētu un vēroju pretimbraucošos auto. ātrums jau kā pilsētā, apmēram uz 50km. braucu un lūkojos. redzu pretim ripo smuks džipiņš, pie džipiņa stūres smuka blondīne, it kā jau viss kārtībā, matiņi balti, pati neresna, vispār smukiņa. tik pārsteidza viena lieta, viņai abas rokas bija paceltas pie galvas jo kārtoja savus baltos matiņus. blakussēdētāju kas stūri turētu nemanīju. braucu un domāju, vai nu autiņam bija ieslēgts autopilots vai pie stūres tiešām sēdēja blondīne. vēl es tā padomāju, diez kas notiktu ja viņai kas misētos, pieļauju ka misēkļa gadījumā viņa vairs nebūtu blondīne jo matiņi būtu iekrāsoti sarkanīgi no asinīm un sejiņa nebūtu tik glīta, to būtu sabojājis trieciens ar sejiņu pret priekšējo stiklu.

dīvaini ir tie pārvietošanās stili.

esmu iegājis citā gadā, it kā nekas nav mainījies, veselība tā pati, mati un ragi ātrāk neaug. varbūt esmu gudrāks palicis? nedomāju. kāds esmu tāds esmu.

vispār intensīvi strādāju. pabeidzu vakar kārtējo kosmētisko remontu vienam klientam, būšot arī otra istaba jāremontē. apmierina viņu gan kvalitāte gan cenas, diži jau neplēšu, man vairāk pats process patīk kā no sūda konfekti uztaisīt. līmēju viņiem tādus griestus kā man  un pie sienām trīs veidu tapetes, balts lamināts,  iznāca smuki, man pašam patīk, klientam ar, vesels bars apmierinātu cilvēku. ko vairāk var gribēt šajos laikos kad pats vells nezina kas notiek.

špaktekēju vēl joprojām savai istabai grīdu. tas ir pipec! uz kvadrātmetru viena tūbiņa parketa špaktele aiziet bet ko padarīsi, iesākts ir, jāmauc līdz uzvarošajām beigām

drīz dzimene, tāds kā depresīvs periods uznācis, tāds man ir vienmēr kad noslēdzas gads. tāds kā vērtību pārvērtēšanas periods. nepatīk man šitie apaļie svētki, labprāt izsvītrotu no kalendāra ziemassvētkus, jaunogadu, līgo, un protams personīgās jubilejas. it kā jau uz pakāršanos nevelk bet iekšējās sajūtas nav labas. kopš esmu no laulības un ģimenes šķirts šitās jubilejas pārsvarā viens pavadu, reizēm jau gribas kaukt kā vilkam bet tas ir pārejoši, zinu ar ko šitās vainas ārstē, ja kas tad ne ar alkoholu:).

vertības? tās katram savas, man ar manējām pagrūti sadzīvot būs man ko ne to dvēselē pie dzimšanas ielikuši. vispār jau laikam vajadzēja mazāk grāmatas lasīt un vairāk šnabi dzert tad to vērtību mazāk būtu bet nu jau ir pa vēlu jādzīvo vien tālāk.

šodien špaktelēju grīdu istabā, pretīgs pasākums bet ceru ka rezultāts būs labs, ir doma grīdu baltu krāsot vai uzlikt mīksto segumu. redzēs kā būs

sestdien aiz neko darīt aizbraucām uz jūrmalu. pastaigāt pa parku un apskatīties uz slaveniem cilvēkiem. nu es teikšu tā, cilvēki kā cilvēki, redzēju blēdi laventu, tīri tā neko vīriņš, izskatījās veselīgs bet jau ar pliku pļešku, kā saka, mati paņēma pēdu no pablēdīgā saimnieka. redzēju vaikuli, tā jau smuka tik runā ka raksturs kā čūskai bet visu labo jau vienā cilvēkā nedabūsi. vispār daudz tos slavenos redzēju, citi staigā kājām, citus biezos autiņos kā teļus pieveda pie koncertzāles, pārsteidza fakts ka viņi piebrauc tā it kā slēptos no tautas, laikam bez grimma štruntīgi izskatās. ievēroju arī ka daudzām automašīnām nummurzīmēs bija 666, interesanti kāpēc cilvēki lieto šādas sātana zīmes, izaicina likteni vai ir kādas slepenas sektas dalībnieki? pie ieejas bija liels ekrāns kurā nez kāpēc kruķīja reklāmas bet nerādija kas notiek uz skatuves bet tas laikam aiz cilvēku skopuma vai skaudības, mol mēs biļeti nopirkām lai tie bauri kas palika ārā nezina ko mēs te daram. domāju ka visi gribētāji biļetes tāpat nevarētu nopirkt, viņu vienkārši nebija. vispār vakars bij labs, kompānija laba, ko normālam cilvēkam vairs vairāk vajag.

tāda pagrūta diena, it kā jābrauc griestus dalīmēt bet šo ta nevelk. mans pirmdienas slinkums mani nelaiž vaļā. vakar izrunājos ar savu mīļoto par mums, nolēmām ka mūsu vairāk nav, jāmēģina izārstēties no mīlas un iet tālāk. esu dzirdējis ka cilvēks attiecību krahu pārdzīvo tik mēnešus cik gadus ir bijis attiecībās, man rehabilitācijas periods tātad divi mēneši būs. labi ka šitās padarīšanas neiekrīt uz ziemasvētkiem, tad jau tāds depresiju laiks var netīšām sev pāri ar nodarīt, it kā negribas. vispār forša diena, esu brīvs ar rētu sirdī:) piedzerties un nepamosties. gan jau būs labi, paies divi mēneši un brauksim tālāk. braukšu ka griestus tomēr līmēt.

braucu šodien ar auto pa tādu paugurainu ceļu, klausījos mūziku biju tā kā nedaudz atslābis. braucu un lūkojos gar logu slīgstošajās ainavās un pēkšņi atskārtu ka esmu laimīgs un nezin kāpēc ar auto emu nonācis paradīzē. man pat viss iekšā notrīsēja no tās apziņas. skaista daba, miers, nesteiga un apziņa ka dzīve ir skaista, esi tur kur tev jābūt un dari to kas tev patīk, pilnai laimei laikam daudz nevajag un man patika ka tas notika salīdzinoši netālu no vietas kur esmu dzimis un audzis, ka tas nenotika ne īrijā ne krievijā bet netālu no miesta kurā bērnībā podus gāzu. zinātnieki saka ka laimes sajūta ilgst tikai daļu sekundes būtībā to brīdi kad apzinies to ka esi laimīgs pēc tam seko vienkārši dzīve līdz brīdim kad atkal apzinies ka esi laimīgs. man domāt ka laime, tāpat kā mīla, sastāv no vairākiem elementiem tie protams katram ir savi. cits ierauga desmaizi ar sviestu un ir laimīgs. katram savi elementi ir laimes un mīlas sasniegšanai vajadzīgi.

un vispār, man nāk miegs

domas kā bites mētājas pa galvu un neļauj gulēt, varbūt arī karstums palīdz. šodien vai vakar uzzināju ka viena paziņa lasa manis te sarakstīto. tāda dīvaina sajūta es pat to varētu salīdzināt ar tām sajūtām kādas man bij tad kad uzlauza manu poniju un nozaga mp3 atskaņotāju. sajūta ka esi neazsargāts un kāds bez tavas atļujas staigā pa tavu teritoriju. es protams apzinos ka blogs ir blogs, nav ko rakstīt ja nespēj turēt. es pacentīšos.

es vispār tā iedomājos, diez var uzzināt par cilvēku visu izlasot viņa dzīves blogu? es jau domāju ka nevar viss, cilvēks vienmēr būs kā neizlasīta grāmata. domāju ja gribi pa cilvēku ko uzzināt tad vajag ar viņu dibināt attiecības un tad viņu pētīt, kas un kā. nu tas būtu attiecināms uz paziņām kas te šo to izlasa un man atstāsta, iesaku šito lasīt slepus:).

man te viena cita paziņa nesen teica, es gribēju  veidot ar tevi attiecības bet tad sapratu ka nekas nesanāks. ja jau neveido tad nesanāk arī, attiecību veidošana ir kā dzīvokļa remonts, viena vienīga improvizācija un pielāgošanās šķībajām sienām. saprotu jau ka gudri runāt mēs visi mākam. man jau pašam izjuka 16 gadus ilga laulība tik redz es joprojām nezinu kur bija mana kļūda pie šo attiecību izbeigšanas. es jau arī saprotu ka kļūdas vienmēr meklēt nevajag bet tā jau laikam tas cilvēka prātiņš iekārtots, analītiskais borta kompjūķers. divu cilvēku attiecības, man reizēm liekas, ir pati vienkāršākā padarīšana. galvenais ir vēlme būt diviem un veidot tās attiecības, ja viens paceļ rokas un nekā nedara tad attiecības noslīkst.

un vispār, jāmēģina aizmigt, rīt uz diviem objektiem jābrauc, jāapmet siena un jākrāso griesti. … xi, izrādās šodien uz tiem objektiem jābrauc, āpāc, āpāc!!!!

vakar tiku vaļā no ego kartes. tā karte ir pats pretīgākais kas vien manā rīcībā ir bijis. 4 gadus man tas plastikāta gabals deldēja kabatu un nervus, būtībā arī baroja zviedriešus. nu no tā esmu ticis vaļā un esmu bez parādiem, vispār jau dievīga sajūta. pieļauju ka tas kredītgabals čakarēja arī manu karmu bet tagad ceru ka viss mainīsies. atvēru pat krājkontu, sākšu krāt naudu. tas tā, aiz neko darīt.