pirmdiena

es šai pasaulē - pārdomas No Comments

tāda pagrūta diena, it kā jābrauc griestus dalīmēt bet šo ta nevelk. mans pirmdienas slinkums mani nelaiž vaļā. vakar izrunājos ar savu mīļoto par mums, nolēmām ka mūsu vairāk nav, jāmēģina izārstēties no mīlas un iet tālāk. esu dzirdējis ka cilvēks attiecību krahu pārdzīvo tik mēnešus cik gadus ir bijis attiecībās, man rehabilitācijas periods tātad divi mēneši būs. labi ka šitās padarīšanas neiekrīt uz ziemasvētkiem, tad jau tāds depresiju laiks var netīšām sev pāri ar nodarīt, it kā negribas. vispār forša diena, esu brīvs ar rētu sirdī:) piedzerties un nepamosties. gan jau būs labi, paies divi mēneši un brauksim tālāk. braukšu ka griestus tomēr līmēt.

domas par laimi

es šai pasaulē - pārdomas Comments Off

braucu šodien ar auto pa tādu paugurainu ceļu, klausījos mūziku biju tā kā nedaudz atslābis. braucu un lūkojos gar logu slīgstošajās ainavās un pēkšņi atskārtu ka esmu laimīgs un nezin kāpēc ar auto emu nonācis paradīzē. man pat viss iekšā notrīsēja no tās apziņas. skaista daba, miers, nesteiga un apziņa ka dzīve ir skaista, esi tur kur tev jābūt un dari to kas tev patīk, pilnai laimei laikam daudz nevajag un man patika ka tas notika salīdzinoši netālu no vietas kur esmu dzimis un audzis, ka tas nenotika ne īrijā ne krievijā bet netālu no miesta kurā bērnībā podus gāzu. zinātnieki saka ka laimes sajūta ilgst tikai daļu sekundes būtībā to brīdi kad apzinies to ka esi laimīgs pēc tam seko vienkārši dzīve līdz brīdim kad atkal apzinies ka esi laimīgs. man domāt ka laime, tāpat kā mīla, sastāv no vairākiem elementiem tie protams katram ir savi. cits ierauga desmaizi ar sviestu un ir laimīgs. katram savi elementi ir laimes un mīlas sasniegšanai vajadzīgi.

un vispār, man nāk miegs

neguļas

es šai pasaulē - pārdomas Comments Off

domas kā bites mētājas pa galvu un neļauj gulēt, varbūt arī karstums palīdz. šodien vai vakar uzzināju ka viena paziņa lasa manis te sarakstīto. tāda dīvaina sajūta es pat to varētu salīdzināt ar tām sajūtām kādas man bij tad kad uzlauza manu poniju un nozaga mp3 atskaņotāju. sajūta ka esi neazsargāts un kāds bez tavas atļujas staigā pa tavu teritoriju. es protams apzinos ka blogs ir blogs, nav ko rakstīt ja nespēj turēt. es pacentīšos.

es vispār tā iedomājos, diez var uzzināt par cilvēku visu izlasot viņa dzīves blogu? es jau domāju ka nevar viss, cilvēks vienmēr būs kā neizlasīta grāmata. domāju ja gribi pa cilvēku ko uzzināt tad vajag ar viņu dibināt attiecības un tad viņu pētīt, kas un kā. nu tas būtu attiecināms uz paziņām kas te šo to izlasa un man atstāsta, iesaku šito lasīt slepus:).

man te viena cita paziņa nesen teica, es gribēju  veidot ar tevi attiecības bet tad sapratu ka nekas nesanāks. ja jau neveido tad nesanāk arī, attiecību veidošana ir kā dzīvokļa remonts, viena vienīga improvizācija un pielāgošanās šķībajām sienām. saprotu jau ka gudri runāt mēs visi mākam. man jau pašam izjuka 16 gadus ilga laulība tik redz es joprojām nezinu kur bija mana kļūda pie šo attiecību izbeigšanas. es jau arī saprotu ka kļūdas vienmēr meklēt nevajag bet tā jau laikam tas cilvēka prātiņš iekārtots, analītiskais borta kompjūķers. divu cilvēku attiecības, man reizēm liekas, ir pati vienkāršākā padarīšana. galvenais ir vēlme būt diviem un veidot tās attiecības, ja viens paceļ rokas un nekā nedara tad attiecības noslīkst.

un vispār, jāmēģina aizmigt, rīt uz diviem objektiem jābrauc, jāapmet siena un jākrāso griesti. … xi, izrādās šodien uz tiem objektiem jābrauc, āpāc, āpāc!!!!

ego karte

es šai pasaulē - pārdomas Comments Off

vakar tiku vaļā no ego kartes. tā karte ir pats pretīgākais kas vien manā rīcībā ir bijis. 4 gadus man tas plastikāta gabals deldēja kabatu un nervus, būtībā arī baroja zviedriešus. nu no tā esmu ticis vaļā un esmu bez parādiem, vispār jau dievīga sajūta. pieļauju ka tas kredītgabals čakarēja arī manu karmu bet tagad ceru ka viss mainīsies. atvēru pat krājkontu, sākšu krāt naudu. tas tā, aiz neko darīt.

nu ta beidzot

es šai pasaulē - pārdomas No Comments

lietus, laba lieta, vismaz tagad auto nevajag mazgāt, pats mazgājas. nesen manu auto kopā ar mani noķēra policija, pārsniedzu ātrumy, 30ls aizgāja valsts kasē, banāli noķēra, braucu pēc krievu cigaretēm un līdz veikala slēgšanai bija palikušas 20 min, steidzos, paspēju, neuzskatu to kā sodu, drīzāk kā akcīzes nodokli par smēķiem. sestdien vienam profesoram no latvijas unversitātes pabeidzu mājās remontu, remontēju divas istabas, saka jau ka smuki, bez honorāra tiku arī pie sarkanvīna, patīkami strādāt pie ļaudīm kas novērtē tavu darbu. pirmdien it kā jābūt pamatdarba vietā, nebraukšu. uzskatu ka uzņēmuma sargs mani uz darbu izsaukt nav tiesīgs. domāju ka mani izsaukt uz darbu var tikai mehāniķis vai maiņas meistare, nav zvanījis ne viens ne otrs. pirmdien braukšu atkal remontēt dzīvokļus, patīk man tā šepte. mīlā ar pārmaiņas, mīlu vienu, guļu ar citu, vispār jau mana būtība tam pretojas bet ko padarīsi, veselība ir svēta lieta un pieder man, jāsargā. man ir doma iesaistīt šai mīlas pasākumā vairāk sieviešu, varbūt tai ko mīlu tas apniks un tā sadomās mierīgu dzīvi vest, kā pie normāliem cilvēkiem pieņemts.

Luga ,,Pēdējais izslēdz gaismu lidostā,,

visādi joki Comments Off

2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.

Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.

Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)

Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.

Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)

Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.

Visi sakāpj lidmašīnā.

Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena…
Šlesers: Tad sēdi klusu!

Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.

Šlesers: Eini, uz priekšu!

Repše aiziet uz pilotu kabīni.

Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!

Lidmašīna aiziet gaisā.

Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.

Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…

Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.

Vēl pēc 20 minūtēm.

Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!

Dombrovskis ieiet salonā.

Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?

Kargins uzmet lūpu un apklust.

Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.

Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.

Dombrovskis aizvāž mobilo.

Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.

Ienāk Repše.

Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?

Klusums.

Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!

Repše aiziet.

Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!

Dombrovskis atrauj avārijas izeju.

Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!

Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.

Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)

Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.

Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.

Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.

Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības…
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!

Iezvanās Dombrovska mobilais.

Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!

Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.

Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.

Atkal ienāk Repše.

Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)

Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.

Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.

Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!

Ienāk Šlesers.

Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?

Ienāk Stendzenieks.

Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!

Ienāk Līdaka.

Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?

Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.

Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!

Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.

Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…

Salonā Slakterim iezvanās mobilais.

Slakteris: Jā?
Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
Telefons: What’s happening with your airplane?
Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!

Pamostas Kalvītis.

Kalvītis: Eu, a kad baros?
Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!

Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.

Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
Visi korī: Par labu lidmašīnu!

Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.

Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark?
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
Grifits: Which one?
Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
Dombrovskis: What!?
Grifits: Like ornithorhynchus.
Dombrovskis: What!?

Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.

Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj izejas virzienā)
Šķēle: Duraks.
Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.

Zatlers pieceļas kājās.

Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
Ušakovs: Man ir savs variants!
Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
Kabanovs: Айзвэр муты
Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!

Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.

Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
Ušakovs: Спроси у Путина!
Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.

Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.

Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!

Ienāk Pliners.

Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.

Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.

Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было - борт не покидать! Будете дергаться - замочим на хрен.

Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
Pliners: A kam tu te vajadzigs?
Zatlers: (Indīgi) Un tu?

Ušakovs zvana Putinam.

Ušakovs: Володя, это я - Ушаков. Забери меня от суда!
Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
Putins: Это не наш метод. Отвали!

Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.

Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.

Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.

Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс - Магадан.

flīzes

es 1 Comment

md_433.jpgmd_436.jpgmd_4382.jpg

moldingi

es 1 Comment

13122007.jpg09022008003.jpg

gandrīz fināls

es 1 Comment

griesti4.jpeg

veidošana

es 1 Comment

griesti61.jpeg

« Previous Entries