::

šodien sēžu virtuvē un ēdu brokastis, skatos pa logu, pazīstams ģīmis sēž vieglā autiņa piekabē un šo viens šofers aizvizina tālāk pa ielu. tas bija andra šķēles portrets uzklāts uz tāda kā finiera trīstūra, cik nu paspēju saskatīt tad tas podests uz kura andris bij uzstellēts bija tā parupji apstrādāts, izskatījās pēc karalaiku zārciņa. man jau laikam nebūtu nekas pretim, lai jau braukā bet viņš redz uzprasās lai kalpotu man, lai es par viņu vēlētu. vienreiz jau viņš manu balsi dabūja, tad viņš uz ziemassvētkiem pa tv ieteica man salāpīt bikšu dibenu un nopļaut zāli ap māju. es jau saprotu, labs ieteikums bet uz to brīdi man bikšu dibens caurs nebija un zāle ar jau bija zem sniega. un pēc tam viņš dabūja to vekseli, man jau arī nebūtu nekas pret vekseļiem ja kādu pārīti tādu vekseļu būtu dabūjuši saemas sētnieki, teiksim, bet nē, tikai andrim. es pa viņu savu balsi šoreiz nedošu, lai nu viš man piedod. es laikam ņemšu darbā savu direktoru, viņš iestājas par prezidentālu latviju, es laikam arī, būtu labi ja viens godīgs tautas ievēlēts vīriņš trenkātu tos tautas kalpus. balsošu par ivaru amoliņu, lai jau viņam tiek.