::

vakar braucu ar auto pa pilsētu un vēroju pretimbraucošos auto. ātrums jau kā pilsētā, apmēram uz 50km. braucu un lūkojos. redzu pretim ripo smuks džipiņš, pie džipiņa stūres smuka blondīne, it kā jau viss kārtībā, matiņi balti, pati neresna, vispār smukiņa. tik pārsteidza viena lieta, viņai abas rokas bija paceltas pie galvas jo kārtoja savus baltos matiņus. blakussēdētāju kas stūri turētu nemanīju. braucu un domāju, vai nu autiņam bija ieslēgts autopilots vai pie stūres tiešām sēdēja blondīne. vēl es tā padomāju, diez kas notiktu ja viņai kas misētos, pieļauju ka misēkļa gadījumā viņa vairs nebūtu blondīne jo matiņi būtu iekrāsoti sarkanīgi no asinīm un sejiņa nebūtu tik glīta, to būtu sabojājis trieciens ar sejiņu pret priekšējo stiklu.

dīvaini ir tie pārvietošanās stili.

esmu iegājis citā gadā, it kā nekas nav mainījies, veselība tā pati, mati un ragi ātrāk neaug. varbūt esmu gudrāks palicis? nedomāju. kāds esmu tāds esmu.

vispār intensīvi strādāju. pabeidzu vakar kārtējo kosmētisko remontu vienam klientam, būšot arī otra istaba jāremontē. apmierina viņu gan kvalitāte gan cenas, diži jau neplēšu, man vairāk pats process patīk kā no sūda konfekti uztaisīt. līmēju viņiem tādus griestus kā man  un pie sienām trīs veidu tapetes, balts lamināts,  iznāca smuki, man pašam patīk, klientam ar, vesels bars apmierinātu cilvēku. ko vairāk var gribēt šajos laikos kad pats vells nezina kas notiek.

špaktekēju vēl joprojām savai istabai grīdu. tas ir pipec! uz kvadrātmetru viena tūbiņa parketa špaktele aiziet bet ko padarīsi, iesākts ir, jāmauc līdz uzvarošajām beigām

drīz dzimene, tāds kā depresīvs periods uznācis, tāds man ir vienmēr kad noslēdzas gads. tāds kā vērtību pārvērtēšanas periods. nepatīk man šitie apaļie svētki, labprāt izsvītrotu no kalendāra ziemassvētkus, jaunogadu, līgo, un protams personīgās jubilejas. it kā jau uz pakāršanos nevelk bet iekšējās sajūtas nav labas. kopš esmu no laulības un ģimenes šķirts šitās jubilejas pārsvarā viens pavadu, reizēm jau gribas kaukt kā vilkam bet tas ir pārejoši, zinu ar ko šitās vainas ārstē, ja kas tad ne ar alkoholu:).

vertības? tās katram savas, man ar manējām pagrūti sadzīvot būs man ko ne to dvēselē pie dzimšanas ielikuši. vispār jau laikam vajadzēja mazāk grāmatas lasīt un vairāk šnabi dzert tad to vērtību mazāk būtu bet nu jau ir pa vēlu jādzīvo vien tālāk.

šodien špaktelēju grīdu istabā, pretīgs pasākums bet ceru ka rezultāts būs labs, ir doma grīdu baltu krāsot vai uzlikt mīksto segumu. redzēs kā būs

sestdien aiz neko darīt aizbraucām uz jūrmalu. pastaigāt pa parku un apskatīties uz slaveniem cilvēkiem. nu es teikšu tā, cilvēki kā cilvēki, redzēju blēdi laventu, tīri tā neko vīriņš, izskatījās veselīgs bet jau ar pliku pļešku, kā saka, mati paņēma pēdu no pablēdīgā saimnieka. redzēju vaikuli, tā jau smuka tik runā ka raksturs kā čūskai bet visu labo jau vienā cilvēkā nedabūsi. vispār daudz tos slavenos redzēju, citi staigā kājām, citus biezos autiņos kā teļus pieveda pie koncertzāles, pārsteidza fakts ka viņi piebrauc tā it kā slēptos no tautas, laikam bez grimma štruntīgi izskatās. ievēroju arī ka daudzām automašīnām nummurzīmēs bija 666, interesanti kāpēc cilvēki lieto šādas sātana zīmes, izaicina likteni vai ir kādas slepenas sektas dalībnieki? pie ieejas bija liels ekrāns kurā nez kāpēc kruķīja reklāmas bet nerādija kas notiek uz skatuves bet tas laikam aiz cilvēku skopuma vai skaudības, mol mēs biļeti nopirkām lai tie bauri kas palika ārā nezina ko mēs te daram. domāju ka visi gribētāji biļetes tāpat nevarētu nopirkt, viņu vienkārši nebija. vispār vakars bij labs, kompānija laba, ko normālam cilvēkam vairs vairāk vajag.

tāda pagrūta diena, it kā jābrauc griestus dalīmēt bet šo ta nevelk. mans pirmdienas slinkums mani nelaiž vaļā. vakar izrunājos ar savu mīļoto par mums, nolēmām ka mūsu vairāk nav, jāmēģina izārstēties no mīlas un iet tālāk. esu dzirdējis ka cilvēks attiecību krahu pārdzīvo tik mēnešus cik gadus ir bijis attiecībās, man rehabilitācijas periods tātad divi mēneši būs. labi ka šitās padarīšanas neiekrīt uz ziemasvētkiem, tad jau tāds depresiju laiks var netīšām sev pāri ar nodarīt, it kā negribas. vispār forša diena, esu brīvs ar rētu sirdī:) piedzerties un nepamosties. gan jau būs labi, paies divi mēneši un brauksim tālāk. braukšu ka griestus tomēr līmēt.

braucu šodien ar auto pa tādu paugurainu ceļu, klausījos mūziku biju tā kā nedaudz atslābis. braucu un lūkojos gar logu slīgstošajās ainavās un pēkšņi atskārtu ka esmu laimīgs un nezin kāpēc ar auto emu nonācis paradīzē. man pat viss iekšā notrīsēja no tās apziņas. skaista daba, miers, nesteiga un apziņa ka dzīve ir skaista, esi tur kur tev jābūt un dari to kas tev patīk, pilnai laimei laikam daudz nevajag un man patika ka tas notika salīdzinoši netālu no vietas kur esmu dzimis un audzis, ka tas nenotika ne īrijā ne krievijā bet netālu no miesta kurā bērnībā podus gāzu. zinātnieki saka ka laimes sajūta ilgst tikai daļu sekundes būtībā to brīdi kad apzinies to ka esi laimīgs pēc tam seko vienkārši dzīve līdz brīdim kad atkal apzinies ka esi laimīgs. man domāt ka laime, tāpat kā mīla, sastāv no vairākiem elementiem tie protams katram ir savi. cits ierauga desmaizi ar sviestu un ir laimīgs. katram savi elementi ir laimes un mīlas sasniegšanai vajadzīgi.

un vispār, man nāk miegs

domas kā bites mētājas pa galvu un neļauj gulēt, varbūt arī karstums palīdz. šodien vai vakar uzzināju ka viena paziņa lasa manis te sarakstīto. tāda dīvaina sajūta es pat to varētu salīdzināt ar tām sajūtām kādas man bij tad kad uzlauza manu poniju un nozaga mp3 atskaņotāju. sajūta ka esi neazsargāts un kāds bez tavas atļujas staigā pa tavu teritoriju. es protams apzinos ka blogs ir blogs, nav ko rakstīt ja nespēj turēt. es pacentīšos.

es vispār tā iedomājos, diez var uzzināt par cilvēku visu izlasot viņa dzīves blogu? es jau domāju ka nevar viss, cilvēks vienmēr būs kā neizlasīta grāmata. domāju ja gribi pa cilvēku ko uzzināt tad vajag ar viņu dibināt attiecības un tad viņu pētīt, kas un kā. nu tas būtu attiecināms uz paziņām kas te šo to izlasa un man atstāsta, iesaku šito lasīt slepus:).

man te viena cita paziņa nesen teica, es gribēju  veidot ar tevi attiecības bet tad sapratu ka nekas nesanāks. ja jau neveido tad nesanāk arī, attiecību veidošana ir kā dzīvokļa remonts, viena vienīga improvizācija un pielāgošanās šķībajām sienām. saprotu jau ka gudri runāt mēs visi mākam. man jau pašam izjuka 16 gadus ilga laulība tik redz es joprojām nezinu kur bija mana kļūda pie šo attiecību izbeigšanas. es jau arī saprotu ka kļūdas vienmēr meklēt nevajag bet tā jau laikam tas cilvēka prātiņš iekārtots, analītiskais borta kompjūķers. divu cilvēku attiecības, man reizēm liekas, ir pati vienkāršākā padarīšana. galvenais ir vēlme būt diviem un veidot tās attiecības, ja viens paceļ rokas un nekā nedara tad attiecības noslīkst.

un vispār, jāmēģina aizmigt, rīt uz diviem objektiem jābrauc, jāapmet siena un jākrāso griesti. … xi, izrādās šodien uz tiem objektiem jābrauc, āpāc, āpāc!!!!

vakar tiku vaļā no ego kartes. tā karte ir pats pretīgākais kas vien manā rīcībā ir bijis. 4 gadus man tas plastikāta gabals deldēja kabatu un nervus, būtībā arī baroja zviedriešus. nu no tā esmu ticis vaļā un esmu bez parādiem, vispār jau dievīga sajūta. pieļauju ka tas kredītgabals čakarēja arī manu karmu bet tagad ceru ka viss mainīsies. atvēru pat krājkontu, sākšu krāt naudu. tas tā, aiz neko darīt.

lietus, laba lieta, vismaz tagad auto nevajag mazgāt, pats mazgājas. nesen manu auto kopā ar mani noķēra policija, pārsniedzu ātrumy, 30ls aizgāja valsts kasē, banāli noķēra, braucu pēc krievu cigaretēm un līdz veikala slēgšanai bija palikušas 20 min, steidzos, paspēju, neuzskatu to kā sodu, drīzāk kā akcīzes nodokli par smēķiem. sestdien vienam profesoram no latvijas unversitātes pabeidzu mājās remontu, remontēju divas istabas, saka jau ka smuki, bez honorāra tiku arī pie sarkanvīna, patīkami strādāt pie ļaudīm kas novērtē tavu darbu. pirmdien it kā jābūt pamatdarba vietā, nebraukšu. uzskatu ka uzņēmuma sargs mani uz darbu izsaukt nav tiesīgs. domāju ka mani izsaukt uz darbu var tikai mehāniķis vai maiņas meistare, nav zvanījis ne viens ne otrs. pirmdien braukšu atkal remontēt dzīvokļus, patīk man tā šepte. mīlā ar pārmaiņas, mīlu vienu, guļu ar citu, vispār jau mana būtība tam pretojas bet ko padarīsi, veselība ir svēta lieta un pieder man, jāsargā. man ir doma iesaistīt šai mīlas pasākumā vairāk sieviešu, varbūt tai ko mīlu tas apniks un tā sadomās mierīgu dzīvi vest, kā pie normāliem cilvēkiem pieņemts.