::

domas kā bites mētājas pa galvu un neļauj gulēt, varbūt arī karstums palīdz. šodien vai vakar uzzināju ka viena paziņa lasa manis te sarakstīto. tāda dīvaina sajūta es pat to varētu salīdzināt ar tām sajūtām kādas man bij tad kad uzlauza manu poniju un nozaga mp3 atskaņotāju. sajūta ka esi neazsargāts un kāds bez tavas atļujas staigā pa tavu teritoriju. es protams apzinos ka blogs ir blogs, nav ko rakstīt ja nespēj turēt. es pacentīšos.

es vispār tā iedomājos, diez var uzzināt par cilvēku visu izlasot viņa dzīves blogu? es jau domāju ka nevar viss, cilvēks vienmēr būs kā neizlasīta grāmata. domāju ja gribi pa cilvēku ko uzzināt tad vajag ar viņu dibināt attiecības un tad viņu pētīt, kas un kā. nu tas būtu attiecināms uz paziņām kas te šo to izlasa un man atstāsta, iesaku šito lasīt slepus:).

man te viena cita paziņa nesen teica, es gribēju  veidot ar tevi attiecības bet tad sapratu ka nekas nesanāks. ja jau neveido tad nesanāk arī, attiecību veidošana ir kā dzīvokļa remonts, viena vienīga improvizācija un pielāgošanās šķībajām sienām. saprotu jau ka gudri runāt mēs visi mākam. man jau pašam izjuka 16 gadus ilga laulība tik redz es joprojām nezinu kur bija mana kļūda pie šo attiecību izbeigšanas. es jau arī saprotu ka kļūdas vienmēr meklēt nevajag bet tā jau laikam tas cilvēka prātiņš iekārtots, analītiskais borta kompjūķers. divu cilvēku attiecības, man reizēm liekas, ir pati vienkāršākā padarīšana. galvenais ir vēlme būt diviem un veidot tās attiecības, ja viens paceļ rokas un nekā nedara tad attiecības noslīkst.

un vispār, jāmēģina aizmigt, rīt uz diviem objektiem jābrauc, jāapmet siena un jākrāso griesti. … xi, izrādās šodien uz tiem objektiem jābrauc, āpāc, āpāc!!!!