VEĻU MAZGĀ “AR GALVU”

Zeme ir bagātību krātuve. Cilvēki dzīvo uz tās rēķina. Pieaugošo vajadzību un ikdienas komforta nodrošināšanai tiek upurēts ekosistēmas līdzsvars.

Lai viens amerikānis apmierinātu savas prasības, viņam nepieciešami 5,2 hektāri zemes (tā ne tikai baro un ražo skābekli, bet arī absorbē atkritumus). Uz zemeslodes dzīvo 6 miljardi cilvēku. Ja visi gribētu patērēt tikpat daudz dabas resursu kā amerikāņi, tad būtu nepieciešama četras reizes lielāka zemeslode. Ja tiktu pārstrādāts viss papīrs, ko kanādieši izsviež atkritumos, nebūtu jānocērt 80 miljoni koku. Atmosfēra neglābjami sasilst (arī no auto izplūdes gāzēm). Mūsu meži var absorbēt tikai 15% CO 2 izmešus un purvi atjaunot desmito daļu no slāpekļa piesārņojuma.

Baltijas jūras hidrobiologi novēro, ka dzīvā radība negatīvi reaģē uz hormonālo preparātu lietošanu, kas ūdenstilpnēs ieskalojas ar notekūdeņiem, tāpat kā fosfora un slāpekļa savienojumi, kas ir mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa.

Šī raksta mērķis ir apzināt, cik lielu ieguldījumu savas izdzīvošanas labā var darīt zemeslodes visaugstāk attīstītākais iemītnieks.

Vides aizsardzības kluba (VAK) pētījums par Baltijas jūras piesārņojumu ar fosfora un slāpekļa savienojumiem ir solis uz to.

Ņemot par pamatu zviedru un dāņu “zaļo” kustības pieredzi, VAK ar Latvijas Vides aizsardzības fonda , Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības un Reģionālā Vides centra materiālo atbalstu, ir veicis tirdzniecībā esošo mazgājamo līdzekļu izpētes programmu, lai ar precīziem laboratorijas mērījumiem noteiktu, kādi Baltijas valstu un Polijas tirgos pārdotie veļas mazgāšanas šķidrumi, pulveri un tabletes ir mazāk kaitīgi. Līdzīgu pētījumu pirms 10 gadiem veica zviedri un guva labus rezultātus. Iesākumā – 1990. gadā – no kaimiņvalstī realizētajiem veļas mazgāšanas līdzekļiem “zaļo” izvirzītajiem kritērijiem atbilda tikai 1% produktu. Pēc videi draudzīgā preču marķējuma – piekūna – ieviešanas (gulbis ir Ziemeļvalstu vides sertifikāta zīme, bet saulīte drīzi būs mūsējā), trīs gados situācija strauji uzlabojās. Puse no veikalu plauktos redzamajiem veļas pulveriem bija videi draudzīgi ražojumi. Pircēja atbildīgā izvēle noteica ražotāju piedāvājumu.

Kāpēc Zviedrijas piemēram Latvija nesekoja jau agrāk? – vaicāju Vides aizsardzības kluba loceklim un Pasaules dabas fonda projektu vadītājam Jānim Brizgam.

- Lai izmantotu zviedru un dāņu “zaļo” pieredzi, vajadzēja sagaidīt piemērotu situāciju. Par to, ka vairākums mazgāšanas līdzekļu apkārtējai videi ir kaitīgi, šobrīd Latvijā ir pārliecināti 83% no aptaujātiem pircējiem. Tagad ir mainījusies patērētāju domāšana. Pirms desmit gadiem cilvēkus interesēja, kur dabūt to lētāko.

Vai mana un tava izvēle var ko mainīt?

- Mazgāšanas līdzekļu lietošana ietver trīs veida riskus: uz vidi, veselību un īpašumu.

Mēs gribam rūpēties par unikālo dabas veidojumu, kā krastos dzīvojam – Baltijas jūru. Tā nodrošina visu ekosistēmu (liela, dabiska “attīrīšanas iekārta”) tām valstīm, kas mīt ap to, bet fosfora savienojumi, kas ir veļas pulveru sastāvdaļa, izraisa ūdenstilpju eitrofikāciju.

Jaunums ir mazgājamo līdzekļu ietekme uz personīgajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pirms pieciem gadiem privātmāju īpašnieki uz savas piemājas zemes sāka uzstādīt bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas. To sekmīgu darbību nodrošina mikroorganismi. Bet, kā jau reklāmās brīdina paši ražotāji, sadzīves ķīmija ir gatava iznīcināt visas baktērijas – arī derīgos mikroorganismus, kas nodrošina atkritumu sadalīšanās procesus notekūdeņu uzkrāšanas rezervuāros.

Arī pilsētu un ciematu attīrīšanas ietaišu apsaimniekotāji atzīst, ka iekārtas netiek galā ar fosfora daudzumu, kas notekūdeņos ar katru gadu palielinās.

Pirkt preci ar vides marķējumu ir slavējama izvēle, bet šie līdzekļi ir dārgi…

- Ir jārēķina, cik kilogramu veļas var izmazgāt par 1 latu. Sniegu var sabērt lielā kaudzē, bet, kad tas izkūst, pāri nekas nepaliek. Tā ir arī ar veļas pulveri, kam pievienots daudz pildvielu (biežāk lietotā – nātrija sulfāts, kas veļas mazgāšanā nepiedalās, toties veicina notekūdeņu tīkla koroziju). Ir produkti, kuru sastāvā pildvielas aizņem pat vienu trešdaļu. To klātbūtni var noteikt pēc mazgāšanas devas, tādēļ ekonomiski izdevīgāki ir koncentrētie mazgāšanas līdzekļi. Novērojumi liecina, ka koncentrētos pulverus pērk mazāk, jo viens iepakojums izmaksā dārgāk, un cilvēkiem ne vienmēr ir skaidrs, cik daudz koncentrētā pulvera ir jālieto, tāpēc veikalā ir jāiepazīstas ar dozēšanu. Jo norādīta lielāka deva, jo vairāk mazgāšanas līdzeklis satur pildvielas, un tādēļ viena mazgāšanas reize izmaksās dārgāk.

Kāpēc ražotāji iepakojumā neieliek mērkarotes?

- Mēs par šo jautājumu runājām ar Ariel izplatītājiem. Viņi apgalvo, ka daudziem pircējiem mērtrauki ir iegādāti vai saglabājušies, bet, ja kādam to nav, var zvanīt uz iepakojumā norādīto telefonu, un viņi apsolīja tos izsūtīt.

Kādiem veļas mazgāšanas līdzekļiem VAK ir gatavs piešķirt videi draudzīgo marķējuma zīmi?

- Pēc veiktajām analīzēm fosforu nesatur samērā plašs mazgāšanas līdzekļu klāsts, tādēļ šobrīd ir iespēja izvēlēties videi draudzīgākos. Divpadsmit produkti, kas VAK izpētes rezultātā ieguvuši augstāko vērtējumu ir šādi : Mini Risk, Bio Est (Igaunija), LV , Neutral , SA 8 ( Amway izplatītāju tīkls ), Frosch, Kastanis ( Spodrība ), Persil gel , Perwoll Balsam magic (liquid), Rex Color gel, Bembi, Ariel Compact (ražots Šveicē), G1 (GNLD) .

Mēs atklājām , ka Ariel ir prece, ko dažādiem tirgiem ražo ar atšķirīgu sastāvu. Izplatītāji, piemēram, Henkel vai Reckitt benckiser , kam arī pieder liela tirgus daļa, mainot sastāvu, maina arī preces nosaukumu.

Mini Risk sēriju (gan traukiem, gan veļai) ražo Henke l. Šī firma ražo arī Persil , Perwollo, Rex un R ex gel . No vides un veselības aizsardzības viedokļa veļas pulveris Mini Risk ir ieteicams, ko nevar teikt par Rex, kas nav iekļuvis ieteicamo mazgājamo līdzekļu sarakstā. Mēs jautājām ražotājiem, kādēļ viņi nereklamē videi draudzīgākos produktus. Viņi atzina, ka nevēlas, kā labāko izvirzīt tikai vienu produktu. Ko teiks pircēji – ka pārējie ir slikti vai domāti tiem, kuriem nav naudas? Skandināvijas valstīs pircēju apziņa un maksātspēja ir augstāka, tāpēc tur videi draudzīgu produktu noiets ir lielāks.

Kuri veļas pulveri kļuva par fosforu visvairāk saturošiem?

- Vissliktāko novērtējumu (lielākais punktu skaits testa tabulā) saņēma Bio S, Lotoss (Krievijas ražojumi) un Bonux . Taču jāatzīst, ka mēs centāmies atrast labākos, nevis izcelt sliktākos, tādēļ savās analīzēs neiekļāvām tos mazgāšanas līdzekļus, kam uz iepakojuma jau bija norādīts augsts fosfora apjoms.

Bet, ja svešādie nosaukumi nav palikuši prātā, vai ir kritēriji, pēc kuriem izvēlēties mazāk kaitīgu mazgāšanas līdzekli?

- Protams. Izvairīties no fosfātu (nevajadzētu pārsniegt 30%), optisko balinātāju, smaržvielu un krāsvielu klātbūtnes! Pērciet tos veļas pulverus, kam fosfāti aizstāti ar ceolītiem vai citrātiem, jo fosfāti un polifosfāti satur barības vielu fosforu, kas izraisa ūdenstilpju eitrofikāciju jeb pārmēslošanu un tai sekojošu aizaugšanu. Eitrofikācija uzskatāma par galveno Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Savukārt ceolīti ir viegli aizturami attīrīšanas iekārtās.

Par fosfora nokļūšanu ūdeņos tiek diskutēts arī Eiropas Savienības līmenī. Pašlaik izstrādā jaunu direktīvu, un “zaļie” mēģina panākt, ka fosforu saturošu mazgāšanas līdzekļu tirdzniecība tiktu vispār aizliegta. Atcerieties, ka veļas pulveris ir ķīmisku vielu kopums, tādēļ ar to ir jāapietas, kā ar ikvienu ķīmisku savienojumu – jābūt piesardzīgam un jālieto tikai tik daudz, cik ir nepieciešams, un ne vairāk.

Vai pulveri ar smaržas piedevu labāk izmazgā veļu?

- Smaržvielas un krāsvielas dabā ļoti slikti sadalās, tāpēc uzkrājas dzīvajos organismos, bez tam satur ķīmiskas vielas, kas var būt alerģiskas un tāpēc, pirmkārt, iedarbojas uz veselību, īpaši alerģiskiem cilvēkiem un maziem bērniem. Ķīmiskās krāsvielas parasti pievieno šķidriem mazgāšanas līdzekļiem – lai preci padarītu vizuāli uzkrītošāku un pievilcīgāku, piemēram, saistot krāsu ar kādu tīkamu augli: apelsīnu, citronu vai kivi. Bez šaubām, ka šo augu sastāvdaļu tur nav. Tā ir ilūzija, kas maldina par līdzekļa dabiskumu un nekaitīgumu. Neviens no Zviedrijas Vides aizsardzības organizācijas marķētiem mazgāšanas līdzekļiem nesatur krāsvielas un smaržvielas. Būtībā tās ir liekas vielas, kas nekādā veidā neveicina veļas labāku izmazgāšanu.

Vai balinātāji ir kaitīgi?

- Lai nemazinātos krāsaino apģērbu košums un tā veļas pulvera patēriņš, kas satur balinātājus, mājās ir jātur divu veidu veļas pulveri – baltai un krāsainai veļai. Videi draudzīgos mazgāšanas līdzekļos nav pieļaujami optiskie balinātāji. Tie satur fluorascentas daļiņas, kas ultravioleto gaismu pārvērš redzamajā. Tie ir mazi kristāliņi, kas atstaro gaismu, radot baltuma efektu, taču tas nav nekas vairāk kā acu apmāns. Cilvēka redze to fiksē kā uzkrītošāki baltāku krāsu. Optiskie balinātāji bioloģiski nesadalās, un to negatīvā ietekme uz ūdenstilpēm neatsver vizuālos ieguvumus.

Ja lieto balinātājus baltai veļai, tad labāk, ja perborāti ir aizstāti ar citām alternatīvām, piemēram, perkarbonātiem, etiķskābi vai ūdeņraža peroksīdu, kas vidē sadalās.

Bez tam baltais galda etiķis ir sens un aizmirsts audumu mīkstināšanas līdzeklis. Skalojot drēbes veļas mašīnā, skalojamā līdzekļa vietā ielej 100 ml etiķa, kas mīkstinās veļu un piešķirs tai brīnišķīgu tīrības smaržu.

Vai esat apmierināts ar veikumu?

- Šis projekts, kas aizsākās pirms gada, drīzi noslēgsies, bet ir doma iesākto turpināt un videi draudzīgo marķējumu piešķirt arī citām sadzīves ķīmijas preču grupām. Lai “zaļo” saulīte kļūtu par ceļvedi dabai draudzīgu preču izvēlē, būs jāpieliek vēl daudz pūļu un jāsagaida arī sabiedrības atbalsts.

Sarmīte Baltmane, žurnāls „Enerģija & Pasaule”, 2004